Dobā zeme

Saimons paņēma no Džīnijas rokām kafijas krūzi. "Šaubos. Sendija nevienam vēl neko nerāda. Mani laiž tuvumā studijai tikai tāpēc, ka ātri vajadzīgi rāmji un…" viņš sagrieza āmuru kā zizli, "man ir vajadzīgie instrumenti."

Saimons lēja kafijā pienu, kad virtuvē ienāca Ema. "Tu joprojām guli, Ema," viņš sacīja.

Ema berzēja acis, pat nenojauzdama, ka viņai sekojusi mirgojoša parādība no sapņa.

"Pretīgi," Zaks ar zīmēm rādīja Metam.

Mets juta atvieglojumu, redzēdams, ka parādība, kas seko māsai uz papēžiem, nav vakarnakts radījums. Šī parādība bija

līdzīga aktierim, kurš tēloja vampīru Emas mīļākajā filmā.

"Fūūj," Mets novilka.

Džīnija, kas virtuves stūrī rullēja mīklu, piesteidzās pie I mas un ar apskāvienu pamodināja viņu. Parādība izgaisa. I ma nokaunējusies aizšļūca līdz galdam, nelikdamās zinis par puikām.

"Paklau, cālīt," Džīnija teica, iebērdama Emai bļodiņā pārslas, "nebēdā, viņiem visiem ir bijis tāpat. Kad tavs tētis l>ija maziņš, vienurīt atvilka sev līdzi Skotijas karali Robertu Krūšu ar visu zirgu… tas gan bija trakums." Viņa pabužināja I mai matus un atgriezās pie mīklas rullēšanas.

"Stundas atceltas, ko šodien darīsiet?" Renards vaicāja. "Pirmā saulainā brīvdiena. Salā būs daudz ļaužu."

Mēs ļoti ceram, ka tā būs!

Ema nikni pablenza uz brāli. "Uzkāpsim kalnā virs Sīportas," viņa paskaidroja. "Zaks domā, ka atradis tur ķeltu apbedījuma vietu, kuru vēl neviens nebija atklājis. It kā tā tikai mūs būtu gaidījusi."

Sajutis, ka Ema runāja par viņu, bet palaidis garām sarunas būtību, Zaks pacēla skatienu no mazītiņā ciemata jumtu līmēšanas. Mets ar zīmēm parādīja, ko viņa teikusi. Pagriezies pret Emu, Zaks novaibstījās, un viņa tam uzsmaidīja.

Saimons iesmējās. "Tikai atcerieties vectēva brīdinājumu. Uz ceļiem būs daudz tūristu. Uzmanieties, braucot ar velosi­pēdiem. Labi, ka atcerējos," viņš piebilda, izņemdams no galda atvilktnes trīs kastītes. "Mazliet priekšlaicīgi, jo faktiski tā ir dāvana Metam un Emai dzimšanas dienā, bet varbūt šodien noderēs."

Bērni reizē atplēsa dāvanas.

"Sporta pulkstenis! Paldies, Saimon," Ema teica, apskau­dama viņu pāri galdam.

"Lai gan izskatās kā parasti pulksteņi, tie ir daudz sarežģī­tāki." Saimons paņēma Zaka pulksteni un dažas reizes uzsita ar pirkstu pa ciparnīcu. Acumirkli Ernas un Meta pulksteņi nopīkstēja un ekrānā parādījās ziņa no Saimona.

"Apnicis pirkt Zakam arvien jaunus telefonus pazudušo vietā, un mēs ar Renardu domājām, ja reiz Emas un Zaka telepātiskā saikne kļūst arvien stiprāka, ar šo iekārtu arī Mets varēs vienkāršāk sazināties ar Zaku. Katrā pulkstenī ir iebūvēts telefons un iespēja pieslēgties internetam. Visi ir savienoti ar manu iekārtu mājās." Viņš pacēla roku.

"Saimon, tie ir lieliski," Mets iesaucās, nekavējoties sūtī­dams ziņu Zakam, kurš jau lika uz rokas savu pulksteni. "Paldies."

Laiks doties

Zēni aši novāca maketu, kamēr Ema izēda pārslas.

"Vai gaidīt jūs pusdienās?" likdama trauku mašīnā traukus, vaicāja Džīnija.

Visi trīs vilcinājās pārāk ilgi.

"Mēs tev paziņosim, Džīnij," Ema atbildēja, cerēdama noslēpt neveiklo pauzi, "bet visticamāk paēdīsim pilsētā."

"Kā ta', ja paveiksies. Visur būs rindas. Labāk paņemiet līdzi šos." Viņa atvēra ledusskapi un izņēma trīs pusdienu maisiņus. "Katram sviestmaize, ābols un šokolādes cepumi."

Ema paņēma savu maisiņu un cieši apskāva Džīnijas tuklo vidukli. "Tu esi vislabākā."

Bērni atvadījās un izmetās pa stiklotajām durvīm. Saimons un Renards nolūkojās, kā viņi cilpo uz tuvāko stalli, kur glabājās velosipēdi. Zāliena pretējā pusē no savas studijas iznāca Sendija.

"Atcerieties noteikumus. Cilvēkos nezīmēt!" viņa nokliedza nopakaļ.

"Nezīmēsim!" dvīņi vienā balsī atbildēja. Mēs negrasāmies burtiski zīmēt cilvēkos.

DIVDESMIT PIRMĀ

Vai juti, ka tiem trijiem kaut kas ir aiz ādas?" Saimons jautāja Renardam, pamādams ar roku pāri zālienam Sendijai, kura atbildēja sveicienam un atgriezās studijā.

"Jā," dvīņu vectēvs atbildēja. "Taču viņi pelnījuši arī mazliet brīvības rotaļām. Pārāk ilgi bijuši te iesprostoti. Domāju, ka Ohinmērna izturēs to, kas viņiem padomā."

"Es neuztraucos par Ohinmērnu," Saimons sacīja. "Londonā kaut kas notiek. Dzirdēju kopš Sendijas un dvīņu bēgšanas plaisa starp sargiem padziļinājusies. Fakts, ka dvīņi joprojām ir brīvībā, kaitina seru Čārlzu, jo viņš zaudējis balsojumā par bērnu saistīšanu. Viņš pēdējā laikā bieži pieņem viesus Karaliskajā akadēmijā."

"Tu zini, ka Rens pastāvīgi vēros dvīņu spējas," Renards sacīja. "Par laimi, Padomes vairākums ir pietiekami gudrs, lai saprastu, ka izglītība ir svarīgāka par sera Čārlza viduslaiku metodēm."

Saimons pamāja ar galvu un pārbaudīja, ka pulkstenī tiešām parādās bērnu koordinātas. Pulksteņa monitorā redzamajā kartē spīdēja trīs zili punktiņi.

"Tomēr vajadzētu uzmanīties," Renards turpināja, pa­ņemdams no virtuves galda avīzi un iedams uz terasi. "Neticu, ka Rens neatkarīgi no Padomes balsojuma liks viņus mierā.