Hamlets

Šiem virsniekiem, Marcelam un Bernardo, No vietas divi naktis, stāvot sardzē, Ir bijis klusā, tumšā pusnakts stundā Šāds gadījums. Rēgs, līdzīgs jūsu tēvam, No galvas līdz pat kājām bruņojies, Ir parādījies tur un gaitā staltā Tiem lēni garām pagājis. Trīs reizes Viņš abu pārbiedēto acu priekšā Tur nosoļojis zižļa atstatumā. No bailēm šie kā pārakmeņoti To mēmi uzlūko un nerunā. Bet baigo noslēpumu pastāstīja man. Es trešo nakti gāju viņiem līdz. Un atkal tanī pašā pusnakts stundā Un tādā izskatā, kā stāstīja, Nāk atkal parādība — jūsu tēvs. Es viņu pazinu. Šīs manas rokas Nav viena otrai vairāk līdzīgas.

Hamlets.

Bet kur tas bij?

Marcels.

Pie lievenēm, kur sardzē

Mēs stāvam, princi.

Hamlets.

Vai uzrunājāt to?

Horācijs.

Jā gan, mans princi. Tikai atbildes Viņš nedeva. Bet vienreiz, tā mums likās, Viņš galvu pacēla ar kustību, It kā viņš gribētu mums kaut ko teikt. Bet tanī mirklī iedziedājās gailis, Rēgs ātri aizsteidzās, no mūsu redzes Drīz nozuzdams.

Hamlets.

Tas ļoti dīvaini.

Horācijs.

Mans princi, tas tiešām tā, kā stāvu šeit. Mēs domājam, tas mūsu pienākums Ir jums to pastāstīt.

Hamlets.

Jā, protams, protams. Bet tas satrauc mani. Vai šonakt būsiet sardzē?

Bernardo un Marcels.

Jā, mans princi.

Hamlets.

Jūs sakāt — bruņots?

Marcels un Bernardo.

Bruņots.

Hamlets.

Vienās bruņās?

Marcels un Bernardo.

Jā, bruņās no galvas līdz pat papēžiem.

Hamlets.

Bet tad jau seju neredzējāt?

Horācijs.

Mans princi, redzējām: bij sejsegs atbīdīts.

Hamlets.

Vai skatiens bargs?

Horācijs.

Ne tik daudz bargs, cik drūms.

Hamlets.

Bāls vai sārts?

Horācijs.

Ļoti bāls.

Hamlets.

Skatījās uz jums?

Horācijs.

Jā, ļoti stingri.

Hamlets.

Kaut es tur būtu!

Horācijs.

Jūs visai izbītos.

Hamlets.

Var ļoti būt. Vai ilgi palika?

Horācijs.

Ja lēni skaita, līdz simtam tiktu.

Marcels un Bernardo.

Nē, ilgāk, ilgāk.

Horācijs.

Kad biju es, tad ne.

Hamlets.

Un bārda sirma, jā?

Horācijs.

Bij tāda pat, kā dzīvam redzēju, — Melnsudrabota.

Hamlets.

Šonakt eju sardzē. Varbūt viņš nāks.

Horācijs.

Es galvoju, ka nāks.

Hamlets.

Ja pieņēmis viņš mana tēva stalto Būs izskatu, es viņu uzrunāšu, Kaut pati elle spiestu mani klusēt.Bet, lūdzu, ja izpauduši neesat,Par visu redzēto tad klusējiet. Lai kas mums šinī nakti gadītos, To prātā paturiet, bet ne uz mēles. Par jūsu draudzību jums atmaksāšu. Nu sveiki! Pusnaktī es ieradīšos Pie jums.

Visi.

Mēs būsim jūsu rīcībā.

Hamlets.

Jūs mīliet mani tā, kā es jūs mīlu.

Visi aiziet, paliek tikai Hamlets.

Hamlets viens.

Tērpts bruņās tēva gars! Tas nav uz labu,Es sliktu jaušu; drīzāk lai nāk nakts.Bet tikmēr rimsties, sirds. Ļauns darbs nav sedzamsPat kapa smiltīm, — reiz top visiem redzams.

TREŠĀ AINA   Istaba Polonija namā.

Ienāk Laerts un Ofēlija.

Laerts.