Pigmeju mežs Bezgalīgās sērijas 3. grāmata

-   Šoreiz es runāju nopietni, Aleksandr, es vairs nekad neceļošu kopā ar tevi! Un jūs, jaunkundz, man esat daudzus paskaidrojumus parādā! rakstniece piebilda, vēršoties pie Nadjas.

-   Tagad nav laika sentimentāliem niekiem, Keita, mums ir daudz darāmā, mazdēls rakstnieci pārtrauca.

Tikmēr bija pamodušies arī pārējie un apbēra jau­niešus ar jautājumiem. Keitai apnika izdomāt apvai­nojumus, kuros neviens neklausījās, un viņa piedāvāja jauniešiem kaut ko ieēst. Viņa norādīja uz ananasiem, mango un banāniem, uz traukiem, kas bija pilni ar palmas eļļā ceptām vistām, maniokas pudiņu un dārze­ņiem, ko jaunieši pateicīgi notiesāja, jo pēdējās pāris die­nās bija ēduši ļoti maz. Saldajā Keita viņiem pasniedza pēdējo palikušo bundžu ar persikiem savā sulā.

-   Nu, vai es neteicu, ka bērni atgriezīsies? Lai slavēts Dievs! brālis Fernando murmināja vēl un vēlreiz.

Vienā būdas stūrī bija iekārtojušies Endžijas izglābtie sargi. Vienu no viņiem, Adrienu, nāvīgi bija ievainojis naža cirtiens vēderā. Otrs, kuru sauca Nzē, bija ievainots krūtīs, bet misionārs, kas Ruandā bija redzējis daudz ievainojumu, domāja, ka nebija skarts neviens dzīvībai svarīgs orgāns, un puisis varēja izdzīvot, ja vien brūcē neiekļūs infekcija. Viņš bija zaudējis daudz asiņu, tomēr sargs bija jauns un spēcīgs. Brālis Fernando un Endžija rūpējās par jaunieti, cik vien labi spēja, un deva viņam an­tibiotikas, ko atrada pilotes pirmās palīdzības aptieciņā.

-   Labi, ka jūs atgriezāties. Mums ir jālaižas prom, pirms Kosongo grib mani apprecēt, Endžija sacīja.

-    Aizbēgt mums palīdzēs pigmeji, bet vispirms mums jāpalīdz viņiem, Aleksandrs paskaidroja. Mednieki ieradīsies pēcpusdienā. Mēs vēlamies atmaskot Kosongo un pēc tam uzveikt Mbembelē.

-    Tas tiešām izklausās viegli. Vai es drīkstu vaicāt, kā jūs to izdarīsiet? Keita ironiski vaicāja.

Aleksandrs un Nadja izskaidroja savu stratēģiju, kurā vēl ietilpa arī bantu cilts ļaužu samusināšana, paziņojot, ka karaliene Nana Asante ir dzīva, un verdzeņu atbrīvo­šana, lai viņas varētu cīnīties kopā ar vīriešiem.

-   Vai kāds no jums zina, kā mēs varētu padarīt nelie­tojamus šaujamieročus? Aleksandrs vaicāja.

-   Vajadzētu nosprostot mehānismu, Keitai ienāca prātā.

Rakstniece izdomāja, ka šim mērķim iespējams iz­mantot sveķus, ko lieto lāpu izgatavošanai, biezu un lipīgu vielu, kas vara bundžās bija sastopama ikvienā būdā. Vienīgās, kas brīvi varēja piekļūt zaldātu ka­zarmām, bija pigmeju verdzenes, kurām tās vajadzēja uzkopt, apgādāt ar ūdeni un pārtiku. Nadja piedāvājās vadīt operāciju, jo, viesojoties aplokā, ar sievietēm bija iepazinusies. Keita izmantoja Endžijas automātu, lai paskaidrotu, kur jāiebāž sveķi.

Brālis Fernando paziņoja, ka Nzē, viens no ievainota­jiem jaunekļiem, arī var palīdzēt. Viņa māte iepriekšējā naktī bija atnesusi augļus, ēdienu, palmu vīnu un pat ta­baku Endžijai, kas bija kļuvusi par ciema iedzīvotāju va­roni, jo visā Ngubē pastāvēšanas laikā vienīgā uzdrošinājās stāties pretim Mbembelē. Turklāt ne tikai vārdos Endžija bija komandantam uzbrukusi. Ciema iedzīvotāji nezināja, kā pateikties par jaunekļu dzīvības glābša­nu, jo Mbembelē nagos viņi jau noteikti būtu miruši.

Visi gaidīja, ka Adriens jebkuru brīdi mirs, bet Nzē bija pie samaņas, kaut arī vēl ļoti vārgs. Baisais turnīrs bija izkliedējis paralizējošās bailes, kas puisi smacēja jau daudzus gadus. Sargam šķita, ka viņš ir augšāmcēlies un liktenis dāvā viņam vēl pāris dienu. Nzē vairs nebija nekā, ko zaudēt, viņš bija tikpat kā miris; tiklīdz ārzem­nieki būs prom, Mbembelē viņu izbaros krokodiliem. Pieņemot domu par tuvo nāvi, bantu jauneklis ieguva agrāk nejustu drosmi. Tā šķita dubultojamies, kad viņš uzzināja, ka karaliene Nana Asante drīz vien atgriezī­sies, lai pieprasītu atpakaļ Kosongo uzurpēto troni. Nzē atbalstīja ārzemnieku plānu, kas paredzēja mudināt Ngubē dzīvojošos bantu ļaudis uz sacelšanos, bet lūdza žēlsirdīgi nogalināt sevi un Adrienu, ja viss neizdodas, kā iecerēts. Viņš nevēlējās dzīvs nonākt Mbembelē rokās.

No rīta Keita ieradās pie komandanta, lai paziņotu, ka Nadja un Aleksandrs brīnumainā kārtā ir izkļuvuši no meža un atgriezušies ciematā. Tas nozīmēja, ka viņa un pārējie ekspedīcijas dalībnieki dosies prom nāka­majā dienā, kad viņiem pakaļ ieradīsies kanoe laivas. Rakstniece piebilda, ka jūtas ļoti vīlusies, jo nav varējusi intervēt Viņa Majestāti karali Kosongo reportāžai žurnālā.

Komandants izskatījās atvieglots, ka šie traucējošie ārzemnieki beidzot dosies prom, un piedāvāja savu pa­līdzību, ja vien Endžija pildīs solījumu un pievienosies