Viesis no bezgalības

Tur, sešdesmit metru dziļumā, precīzi uz Zemes ass, atradās droša slēptuve, kur cilvēkiem bija sagatavota televīzijas ierīce (starp citu jāsaka, atkal apgādāta nevis ar skaņu, bet ar domu — smadzeņu impulsu aparātiem) un mehānisms, kas iedarbināja starppla­nētu sakarus starp Zemi un Jauno Faetonu, kurš atra­dās Vegas sistēmā.

Tā kā faetoniešu zvaigžņu kuģī jau bija gūta pie­redze un atklāts slīpēto bumbu noslēpums, cilvēki Dienvidpola ierīci iedarbināja samērā viegli.

Acīmredzot faetonieši vienmēr bija mīlējuši «teat­rālus efektus». Viņi nevis vienkārši pastāstīja to, ko cilvēkiem vajadzēja zināt, bet izmantoja teleofa teh­niku (Komunisma ēras pirmā gadsimta cilvēki to uz­tvēra kā televīziju). Apakšzemes telpā, kur visi bija sapulcējušies, parādījās faetonietis un ar domu tēliem un priekšstatiem pastāstīja savas planētas bojā ejas vēsturi un tās cilvēces izglābšanu.

Cilvēki uzzināja, ka piektās planētas iedzīvotāji izglābušies un ir gatavi ierasties uz Zemes, kad gedei- jieši tos aicinās.

Lai šo aicinājumu varētu nosūtīt, faetonieši bija ierīkojuši uz kāda otrās, ārējās joslas lielākā asteroīda momentānu sakaru aparātu, kas darbojās pēc gravitācijas lauka perturbācijas principa.

Signālu nosūtīja, bet uz Jaunā Faetona to neuz­tvēra. Kāpēc tā?

Ir daudz ticamu izskaidrojumu, taču īstenība droši vien nekad netiks izdibināta. Gravitācijas sakari prasa absolūti precīzu «stara» iestādīšanu. Dažus ang- strēmus liela starpība novirza staru tālu no mērķa. Vai ierīce varēja saglabāt precizitāti vairāku gad­simtu laikā? Jāšaubās. Asteroīds, uz kura tā atradās, taču bija pakļauts citu asteroīdu gravitācijas spēku iedarbībai. Varēja notikt arī tiešas sadursmes. Vai mazums kas varēja notikt tik ilgā laika posmā.

Simt gadus cilvēki gaidīja faetoniešu atlidošanu, bet viņi tā arī neatlidoja. Tas notika vēlāk, neatkarīgi no nosūtītā signāla.

Jāsaka, ka, satiekoties ar Jaunā Faetona iedzīvo­tājiem, cilvēki apmainījās domām par šo jautājumu. Faetonieši noraidīja minējumu, ka šī ierīce būtu varē­jusi kļūt neprecīza. Pēc viņu domām, to bija bojājis meteorīts. Un tas varēja notikt…»

4.

Beidzis lasīt šinī vietā, Volgins nolēma nākamajā dienā vispār pārtraukt lasīšanu. Šauri speciālais teksts kļuva viņam arvien nesaprotamāks.

«Vladilens ir astronoms,» viņš teica pats sev. «Vi­ņam labi jāzina viss, kas attiecas uz Jauno Faetonu.»

Volgins nebija kļūdījies.

Saruna notika tās pašas dienas vakarā.

— Es izlasīju, — Volgins teica, — kā cilvēki uzzi­nājuši par faetoniešiem. Bet man palika neskaidrs, cik reižu un kad faetonieši atlidojuši uz Zemi.

—   Šis jautājums, — Vladilens atbildēja, — intere­sējis zinātniekus daudzus gadsimtus. Tas noskaidro­jies pirms sešsimt gadiem, kad faetonieši atlidoja pie mums un nodzīvoja uz Zemes vairāk nekā divus ga­dus. Tika panākta pilnīga saprašanās. Lingvistiskā mašīna…

—   Kas tā tāda?

—   Šauri specializētas elektronu smadzenes, kas spēj apgūt jebkuru valodu pēc «dzirdes» un noder par tulku. Ar pašu faetoniešu palīdzību šī mašīna, pareizāk sakot, vairākas šādas mašīnas, deva iespēju risināt detalizētas sarunas. Mēs uzzinājām visu, ko vēlējāmies.

—   Tu tā saki «mēs», it kā pats būtu piedalījies šajās sarunās, — Volgins pasmaidīja.

Vladilens atbildēja pavisam nopietni:

—   Sešsimt gadi ir liels laika sprīdis, taču mūsu ēras trešā gadsimta cilvēki un mēs, kas dzīvojam devītajā gadsimtā, neesam tik tāli cits citam, kā tas bija senatnē. Gan mums, gan viņiem ir viens un tas pats dzīves veids. Mēs kopš bērnības esam pieraduši raudzīties uz pēdējiem tūkstoš gadiem kā uz vienas un tās pašas sabiedrības vienotu dzīvi. Ar to arī izskaidrojams vārds «mēs».

—   Turpini!

—   Faetonieši mums pastāstīja savas zemes vēsturi. Civilizācija viņiem sākusies apmēram simttūkstoš gadu agrāk nekā uz Zemes. Es skaitu Zemes gados, uz Faetona gads bija krietni garāks. Bet, kā tu redzēsi turpmāk, šis laika sprīdis nav pārāk liels. Vispār viņu sabiedrības attīstības vēsture ļoti atgādina mūsu vēs­turi. Bija cilvēku nevienlīdzība, bija šķiru cīņa. Pār­eja uz labākām sabiedrības dzīves formām faetonie­šiem notika lēnāk un smagāk nekā uz Zemes. Bet ap to laiku, kad sākās pārceļošana uz Veģu, tas viss jau bija pagātnē. Faetonieši paši atzīst, ka bez vienotas sabiedriskās iekārtas, mūsu izpratnē bez komunisma, Faetona cilvēce būtu aizgājusi bojā kopā ar savu pla­nētu. Izglābšanās bija iespējama tikai tāpēc, ka visi cilvēki rīkojās pēc vienota plāna, rīkojās vienprātīgi. Tev, Dmitrij, tas labāk saprotams nekā mums, kā beigtos katastrofa, ja pastāvētu naidīgās šķiras un antagonisms.

—   Ļoti labi varu iedomāties.