Viesis no bezgalības

—   Jā, ļoti svarīgi. Lai tu saprastu turpmāko, man mazliet jāpastāsta par zvaigznēm un to izstaroju- miem. Zvaigznes iedala tipos, sākot ar baltajiem mil­žiem un beidzot ar sarkanajiem punduriem. Es to saku tāpēc, ka tavā laikā nebija pazīstamas zvaigznes ārpus šām tipu robežām.

—   Ak! Tu vari tikpat labi minēt arī jaunākus datus. Es astronomijā nekad neko neesmu sapratis.

—   Mums pietiks ar šiem. Saule pieder pie dzelteno zvaigžņu klases, kas Visumā izplatītas visvairāk. Ja tu saki, ka tev astronomija nav pazīstama, es nepie- vērsīšos šo tipu analīzei. Pateikšu tikai pašu galveno.

—   Tas arī vajadzīgs.

—   Saule, skatoties no visiem aspektiem, ir vidu­vēja, parasta zvaigzne. Tās lielums, masa, virsmas temperatūra, visu frekvenču izstaro juma intensitāte, vispār viss — ir ļoti parasts, bieži sastopams.

—   Ne parak liels gods cilvekiem, — Volgins pie­metināja.

—   Taču ļoti svarīgi tiem. Tavā laikā nezināja, bet tagad zina, ka visām mūsu Saules tipa zvaigznēm ir savas planētu sistēmas. Ir konstatēts, ka tieši dzelte­nās zvaigznes vislabvēlīgāk ietekmē dzīvības rašanos uz savām planētām.

—   Bet vai citu tipu zvaigznēm ir planētas?

—   Ne visām, bet dažām ir. Taču mēs nezinām nevienu tādu zvaigžņu planētu sistēmu, kur būtu radusies dzīvība. Izņemot, protams, Veģu. Uz tās galē­jās planētas dzīvība ienāca no ārienes, tā sakot, spaidu kārtā. Es runāju par faetoniešiem.

—   To es zinu. Vai pazīstamas daudzas planētu sis­tēmas, uz kurām ir dzīvība?

•— Jā, ļoti daudzas. Taču dzīvības eksistence vēl nenozīmē saprātīgas dzīvības rašanos^ Tādas planētas, uz kurām radušās augsti attīstītas, "domāt spējīgas būtnes, pagaidām zināmas pavisam maz.

—   Pie šā jautājuma mēs atgriezīsimies. Stāsti tālāk.

—   Tad nenovirzi mani sāņus. Konstatēts, ka Vegas tipa zvaigznes gan nelabvēlīgi ietekmē dzīvības raša­nos, gan arī atstāj kaitīgu ietekmi uz dzīviem or­ganismiem. To neņēma vērā faetoniešu zinātnieki. Vai arī cerēja gaišzilās saules kaitīgos izstarojumus neitralizēt mākslīgā ceļā. Daļēji tas viņiem izdevies, dzīvība uz Jaunā Faetona neaizgāja bojā. Astronomi­jas zinātne var būt faetoniešiem tikai pateicīga par tik grandioza mēroga eksperimentu. Taču zināšanas par gaišzilo zvaigžņu raksturu iegūtas par dārgu maksu.

—   Kāpēc? Faetonieši taču neaizgāja bojā!

—   Jā, neaizgāja bojā. Un vienīgi tāpēc, ka bija sasnieguši ārkārtīgi augstu attīstības pakāpi. Tik augsti attīstīts saprāts vairs nav uzvarams, daba tā priekšā ir bezspēcīga. Faetonieši ne tikai neaizgāja bojā, bet izglābsies un virzīsies arvien tālāk uz priekšu.

—   Es kaut kā ne visai labi saprotu.

—   Tūlīt sapratīsi visu. Gaišzilo zvaigžņu izstaro- jumi bremzējoši ietekmē smadzeņu attīstību un vis­pār mazina dzīvības enerģiju. Faetonieši to uzzināja pārāk vēlu. Vegas sistēmā viņu organismu jau tā gausā attīstība kļuva vēl gausāka. Atkārtoju, ja viņi būtu mazāk attīstīti, viņi aizietu bojā, evolūcija sāktu virzīties atpakaļ. Viņi zaudētu visu, kas bija iekarots tūkstošiem gadu ilgā laikā, un pamazām atkal kļūtu par mežoņiem, bet pēc tam — par dzīvniekiem. No šīs nelaimes viņus glāba augstā kultūra. Taču tālākā virzīšanās uz priekšu gandrīz pilnīgi apstājās. Viņi sastinga vienā vietā. Dzīve kļuva par pasīvu stāvokli, kad ir iespējams tikai noturēt jau sasniegto, bet nevis radīt kaut ko jaunu. Tiesa, doma darbojās, bet kā? Simttūkstoš mūsu gados gandrīz pusmiljons paaudžu pavirzījās pa progresa ceļu tikpat tālu, cik tālu mēs uz Zemes pavirzāmies tūkstoš gados. Tāpēc es arī teicu, ka faetonieši ir priekšā, bet nedaudz. Ja viņi būtu palikuši Vegas sistēmā, tad Zemes cilvēki tiem aizsteigtos priekšā ļoti drīz.

•— Tātad viņi atkal nolēmuši pārceļot?

—   Ne gluži tā. Nevis pārceļot, bet pārvietoties uz citu planētu sistēmu, pie labvēlīgākas saules.

—   Tas taču nozīmē pārceļot.

—   Pieņemsim, — Vladilens teica, — ka mēs abi esam nolēmuši pārcelties uz citu māju. Mēs iesēža­mies atomlidmašīnā un pārceļojam. Bet ja mēs gri­bam jaunajā vietā dzīvot šinLpašā mājā?

—   Tad jāpārvieto māja.

—   Tieši tā. Bet to vairs nevar saukt par pār­ceļošanu.

—   Tātad tu gribi sacīt…

—   Ka faetoniešu zinātne un tehnika dod viņiem iespēju «pārvietot māju citā vietā». Vārdu sakot, pār­ceļot uz citu planētu sistēmu, neatstājot savu planētu.

—   No vienas zvaigznes uz citu?!

—   Kas tur ko brīnīties? Tas ir daudz ērtāk.

—   Tava aukstasinība, Vladilen, ir apbrīnojama! Patiešām! Veikt ceļojumu kosmosā, neizejot ārā no dzīvokļa! Kas var būt vienkāršāk! — Volgins mazliet nervozi iesmējās.

—   Tas viss nemaz nav tik sarežģīti. Ja iespējams iedarboties uz gravitācijas lauku, tad cilvēks var kļūt par planētas orbītas noteicēju. Faetonieši pie­spieda planētu riņķot pa spirāli un attālināties no Vegas. Bet, kad bija atbrīvojušies no zvaigznes pie­vilkšanas spēka, virzīja savu ceļu uz Sauli.

—   Uz Sauli? Tātad viņi atgriežas šurp?

—   Nu, protams. Saules sistēma ir viņu dzimtene. Tikai šeit pēc vairākām paaudzēm izzudīs gaižzilās saules ietekme un dzīve sāks ritēt vecajās sliedēs.