Zemes bērni-1 Alu lāča klans

Gūvs tagad turēja cieši pītu grozu, kas bija nokrāsojies sarkans no tām daudzajām reizēm, kad to izmantoja svētā sarkanā okera glabāšanai; tas tika samalts smalkā pulverī un karsēts kopā ar dzīv­nieku taukiem, lai pagatavotu ziedi bagātīgās krāsās. Mogurs lūkojās pāri sieviešu galvām, stāvot tām priekšā gaismas strēlē, ko radīja augšā spīdošais mēness. Viņš izdarīja zināmus žestus mēmajā, pie­ņemtajā valodā, lūdzot garus sanākt ciešāk un aplūkot bērnus, kuru sargājošos totēmus vajadzēja atklāt. Tad, iemērcis pirkstu sarkanajā ziedē, viņš uzzīmēja uz zēna gurna spirāli, kas atgādināja meža cūkas gredzenā sagriezto asti. Klanā izcēlās klusa, nepacietīga murdoņa, ļaudīm žestikulējot un apspriežot totēma piemērotību.

"Meža Kuiļa Gars, zēns Borgs tiek nodots tavā aizsardzībā," vēstīja burvja roku signāli, pār bērna galvu pārslidinot nelielu maisiņu, kas bija piestiprināts pie siksnas.

Ika padevībā nolieca galvu, un no šīs kustības varēja nojaust, ka viņa ir apmierināta. Tas ir stiprs, cienījams gars, un viņa juta, ka tas ir īstais gars viņas dēlam. Sieviete pagāja malā.

Burvis atkal izsauca garus un, pasniedzies sarkanajā grozā, ko turēja Gūvs, uzvilka ar ziedi uz Onas rokas riņķi.

"Pūces Gars," viņa žesti vēstīja, "meitene Ona tiek nodota tavā aiz­sardzībā." Mogurs aplika bērnam ap kaklu mātes izgatavotu amuletu. Atkal atskanēja klusināta murdoņa, un rokas saviļņojās, runājot par spēcīgo totēmu, kas sargās meiteni. Aga bija laimīga. Viņas meita tiks labi sargāta, un tas nozīmē, ka vīram, kurš viņu izvēlēsies, nedrīkstēs būt vājš totēms. Viņa vienīgi cerēja, ka meitenei nenāksies pārāk grūti iegūt bērnus.

Visi sasprindzinājumā un ieinteresēti padevās uz priekšu, kad Aga pagāja sāņus un Iza noliecās, lai paņemtu uz rokām Eilu. Meitene vairs nebija nobijusies. Tagad, panākusi tuvāk, viņa saprata, ka iespai­dīgā figūra ar sarkaniem plankumiem klāto seju nav neviens cits kā Krebs. Viņa acis silti iemirdzējās, uzlūkojot meiteni.

Klanam par pārsteigumu, burvja žesti bija citādi, kad viņš tagad aicināja garus piedalīties rituālā. Tie bija žesti, kādus viņš izmantoja, dodot vārdu jaundzimušam bērnam septiņas dienas pēc tā piedzim­šanas. Svešajai meitenei ne vien atklās viņas totēmu, viņa tiks uz­ņemta klanā! Iemērcis pirkstu ziedē, Mogurs uzvilka līniju no viņas pieres vidus, tās vietas, kur klana cilvēku acīm pārkārušās kaulu mali­ņas satikās, līdz meitenes mazā deguna galiņam.

-    Bērna vārds ir Eila, - viņš teica, lēni un uzmanīgi izrunājot viņas vārdu, lai saprastu gan klana ļaudis, gan gari.

Iza pagriezās, lai uzlūkotu vērojošos cilvēkus. Eilas uzņemšana klanā viņai bija tāds pats pārsteigums kā pārējiem, un meitene sa­juta, cik ātri Izai pukst sirds. "Tas tātad nozīmē, ka viņa ir mana meita, mans pirmais bērns," Iza nodomāja. "Tikai māte var turēt bērnu, kad viņam tiek dots vārds un viņš tiek atzīts par klana locekli. Vai ir jau pagājušas septiņas dienas, kopš es viņu atradu? Es neesmu pārliecināta, būs jāpavaicā Krebam, bet domāju, ka ir gan. Viņai jā­kļūst par manu meitu; kura gan cita tagad var būt viņas māte?"

Klana ļaudis rindā gāja garām Izai, kura turēja rokās piecgadīgo meiteni kā zīdaini; un katrs atkārtoja viņas vārdu dažādās precizitā­tes pakāpēs. Pēc tam Iza pagriezās atpakaļ un uzlūkoja burvi. Viņš paraudzījās augšup, lai vēlreiz sauktu garus kopā. Klans paļāvīgi gaidīja. Mogurs redzēja ļaužu saspringto uzmanību un izmantoja to savā labā. Ar lēnām, nesteidzīgām kustībām, izvēloties īsto brīdi, lai paildzinātu gaidas, viņš paņēma nedaudz sarkanās ziedes un uzvilka vienu līniju tieši virs vienas no dzīstošajām, žokļu atstātajām pēdām uz Eilas kājas.

Ko tas varētu nozīmēt? Kas tas par totēmu? Vērojošie klana ļau­dis bija nesaprašanā. Svētais vīrs vēlreiz iemērca pirkstu sarkanajā ziedē un uzvilka otru līniju virs nākamās kodiena pēdas. Meitene juta, kā Iza sāk trīcēt. Neviens cits nekustējās, nebija dzirdams pat elpas vilciens. Pie trešās līnijas Brūns ar dusmīgu, drūmu skatienu centās piesaistīt Mogura acis, taču burvis izvairījās viņu uzlūkot. Kad bija uzvilkta ceturtā līnija, klans saprata, bet negribēja tam noticēt. Tā galu galā bija nepareizā kāja. Pēc pēdējā žesta Mogurs pagrieza galvu un paskatījās tieši uz Bruņu.

-    Alu Lauvas Gars, meitene Eila tiek nodota tavā aizsardzībā.

Ierastā kustība noņēma pēdējo šaubu plīvuru. Moguram liekot

amuletu ap meitenes kaklu, rokas uzšāvās gaisā pārsteiguma šokā. Vai tā varētu būt patiesība? Vai meitenes totēms varētu būt visstip­rākais no vīru totēmiem? Alu Lauva?