Briesmoņu pilsēta Bezgalīgās sērijas 1. grāmata

Kopš laika gala visa cilts tikai divas reizes bija ienā­kusi tepui iekšienē, un abos gadījumos, glābjoties no ļoti varena naidnieka. Pirmā reize bija pirms četrsimt gadiem, kad miglāja ļaudīm vairākas nedēļas nācās slēp­ties no spāņu kareivjiem, kas pamanījās nokļūt līdz pat Pasaules Acij. Kad indiāņi ieraudzīja, ka ārzemnieki bez jebkādas piepūles ar dūmu un trokšņa nūjām var nogalināt no attāluma, viņi saprata, ka viņu pašu ieroči pret iebrucējiem ir pilnīgi nederīgi. Tad viņi nojauca savas būdas, apraka mazumiņu, kas viņiem piederēja, pārklāja ciema paliekas ar zemi un zariem, aizslaucīja savas pēdas un kopā ar sievietēm un bērniem devās uz svēto tepui. Dievi ļāva viņiem tur uzturēties, līdz visi ārzemnieki nomira. Zaldāti meklēja Eldorado, alkatība viņus bija padarījusi aklus, līdz viņi cits citu noslepka­voja. Tos, kas vēl bija palikuši dzīvi, nonāvēja briesmoņi un indiāņi. Tikai viens no spāņu konkistadoriem izglā­bās un spēja atgriezties pie saviem tautiešiem. Taču viņš sajuka prātā un atlikušo dzīves daļu pavadīja, piesiets pie staba kādā Navarras garā vājo patversmē, murgojot kaut ko par mitoloģiskiem milžiem un pilsētu no tīra zelta. Leģenda saglabājās Spānijas impērijas hroniku lappusēs un nodarbināja daudzu jo daudzu dēkaiņu iz­tēli līdz pat mūsdienām. Otra reize bija tikai pirms trim gadiem, kad nahab trokšņa un vēja putni nolaidās

Pasaules Acī. Miglāja ļaudis atkal paslēpās un nogaidīja, līdz vīlušies svešzemnieki dodas prom viņiem nebija izdevies uziet zelta atradnes. Tomēr indiāņi, Valimai vīziju brīdināti, gatavojās jaunai svešzemnieku atnākša­nai. Šoreiz nebūs jāgaida četri simti gadu, kamēr nahab atkal uzdrošināsies doties uz augstkalni, jo tagad viņi bija iemācījušies lidot. Tad nu briesmoņi nolēma iziet un tos nogalināt, nemaz nenojaušot, ka svešzemnieku ir tik daudz. Pieraduši pie neliela skaita sev līdzīgo, viņi domāja, ka pa vienam vien var iznīcināt arī naidniekus.

Alekss un Nadja klausījās, kā briesmoņi stāsta vēs­turi, un nāca pie vairākām atziņām.

-    Tādēļ viņi neaiztika indiāņus, tikai ienācējus, Alekss apstulbis sacīja.

-    Un tēvs Valdomero? Nadja viņam atgādināja.

-    Viņš dzīvoja kopā ar indiāņiem. Briesmonis noteikti viņu atšķīra pēc smaržas un tieši tāpēc neuzbruka.

-    Un es? Tonakt viņš neaiztika arī mani… meitene piebilda.

-    Mēs bijām kopā ar indiāņiem. Ja Briesmonis mūs būtu redzējis kopā ar ekspedīciju, mēs būtu miruši tieši tāpat kā tas zaldāts.

-    Ja pareizi saprotu, briesmoņi ir izgājuši sodīt ienā­cējus, Nadja secināja.

-    Tieši tā, bet viņi ir panākuši gluži pretējo. Tu pati redzi, kas noticis: viņi ir pievērsuši uzmanību indiāņiem un Pasaules Acij. Manis šeit nebūtu, ja kāds žurnāls nenolīgtu vecmāmiņu uziet Briesmoni, Alekss noteica.

Tuvojās pēcpusdiena un tad arī vakars, tomēr sanāks­mes dalībnieki tā arī nenonāca pie kopēja slēdziena.

Alekss pajautāja, cik daudzi dievi bija izgājuši ārpus kalna, un Valimai atbildēja, ka divi, kam gan īsti neva­rēja ticēt, jo tiklab tas varēja būt arī pusducis. Puisis mēģināja paskaidrot briesmoņiem, ka vienīgā cerība viņiem paglābties ir palikt tepui iekšienē, bet indiāņiem nodibināt zināmus kontaktus ar civilizāciju. Saskarsme bija neizbēgama, viņš sacīja, jo agrāk vai vēlāk helikop­teri no jauna nolaidīsies Pasaules Acī, un šoreiz nahab atnāks uz palikšanu. Daži nahab grib iznīcināt miglāja ļaudis un pārņemt savā varā Pasaules Aci. To bija grūti izskaidrot, jo ne briesmoņi, ne Valimai nevarēja saprast, kā iespējams savā īpašumā iegūt zemi. Alekss stāstīja, ka ir arī citi nahab, kas vēlas glābt indiāņus un noteikti darīs jebko, lai aizsargātu arī dievus, jo viņi bija pēdējie savas sugas pārstāvji uz Zemes. Puisis atgādināja šamanim, ka Ijomi bija viņu iecēlusi par virsaiti sarunām ar nahab, un lūdza atļauju izpildīt savu uzdevumu.

-    Mēs nedomājam, ka nahab ir varenāki par die­viem, Valimai atbildēja.

-    Reizēm viņi tomēr ir. Dievi nevarēs aizsargāties pret viņiem, un miglāja ļaudis tāpat. Tomēr vieni nahab var aizturēt citus nahab, Alekss skaidroja.

-    Manās vīzijās Rahakanariva klīst apkārt, izslāpis pēc asinīm, Valimai sacīja.

-    Savukārt mani iecēla par virsaiti Rahakanarivas atvairīšanai, Nadja atgādināja.

-    Mums vairs nevajag karu. Dieviem jāatgriežas kalnā. Nadja un es, mēs panāksim, ka nahab ar cieņu izturas pret miglāja ļaudīm un dievu mitekli, Alekss apsolīja un cen­tās, lai viņa balss izklausītos pēc iespējas pārliecinošāk.

Patiesībā viņš nespēja iedomāties, kā varēs pieveikt Mauro Karijasu, kapteini Ariosto un daudzus citus lai­mes meklētājus, kas bija iekārojuši šā apgabala bagā­tības. Viņš pat nezināja Mauro Karijasa rīcības plānu, nedz arī lomu, kādu indiāņu iznīcināšanas plānā viņš bija atvēlējis International Geographic ekspedīcijas da­lībniekiem. Uzņēmējs bija skaidri pateicis, ka viņi būs liecinieki, tomēr Alekss nespēja iedomāties kam.