Sargasi kosmosā

Deins aiz stjuarta vēlreiz uzkāpa uz sienas un aiz­veda viņu garām trim starptelpām uz gaiteni, kurā bija redzējis līkumojam Riču. Kad viņš paskaidroja Muram maršruta sistēmu, stjuarts pasmaidīja savu rāmo smaidu.

—   Ļoti vienkārši, vai ne? Tagad paliec pie Kamila… un nedari nekādas mu'ļķības, kamēr es atgriezīšos. Tas viss ir augstāka mērā interesanti…

Deins paklausīgi devās atpakaļ uz telpu, kurā bija palicis inženiera palīgs. Kamils sēdēja uz grīdas, atspiedies ar muguru pret sienu un pievērsis savu savainoto seju lukturīša gaismai. Deina zābakiem no­klabot uz grīdas, viņš pagrieza galvu.

—   Laipni lūdzam, — viņš nočāpstināja. — Tagad pastāsti man kaut ko vairāk par šo iekārtu …

Viņš uzdeva veselu virkni jautājumu par to, ko Deins bija redzējis, un kravas uzrauga palīgs atbil­dot vairākas reizes sapinās. No mašīnām viņš bija redzējis visai maz, jo tās sedza pārvalki. Tāpat viņš nevarēja aprakstīt arī vadības pulti, jo tobrīd viņa uzmanību vairāk bija saistījuši cilvēki pie tās. Un atkal Deinu pārņēma nepiemērotības sajūta. īstam tirgotajam bija jātur acis vaļā, un ne uz brīdi viņš nedrīksteja atslābināt uzmanību. Tagad Deins acīm­redzot bija palaidis garām vēl vienu izdevību. Un viņā atkal pamodās vecā nepatika pret inženiera palīgu.

—   No kurienes viņi ņem enerģiju? — Ali brīnījās. — Mums nav nekā tamlīdzīga — gluži nekā! Te jābūt tādām lietām, kas mums palīdzēs pavirzīties uz priekšu par daudziem gadiem… par vairākām pa­audzēm …

—   Protams, tikai tad, — nedaudz skeptiski pie­bilda Deins, — ja tas viss nonāks mūsu rokās. Pa- gaidam mēs vēl neesam uzvarējuši.

—   Un neesam arī cietuši sakāvi, — atcirta Ali.

Šķita, ka viņi mainījušies lomām. Tagad Kamils

cēla gaisa pilis, bet Deins atvēsināja viņa sajūsmu.

—   Eh, ja šī vieta būtu manā un Štoca rīcībā kaut uz pāris stundām! Zvēru pie Melnā Cauruma, mums ir vareni paveicies, ka mēs ieguvām šo Limbo…

Ali šķita pilnīgi aizmirsis, ka stāvokļa noteicējs lielā mērā joprojām ir Ričs, ka «Karaliene» ir pie­kalta pie planētas un ka ienaidnieka rīcībā ir spēki, kas var padarīt šo cietoksni neieņemamu. Jo rožai­nāka Kamilam rādījās nākotne, jo drūmāk Deins raudzījās uz tagadni. Taču drīz vien kluss uzsauciens no augšas lika viņiem pacelt galvas.

—   Mura! — Deins pielēca kājās. Stjuartam bija veicies — uzlicis roku viņam uz pleca, uz sienas stā­vēja vēl viens cilvēks.

—   Jā! — no augšas atskanēja apslāpēta balss, — jums jākāpj augšā. Atri, laika ir maz!

Pirmais kāpa Ali, pāris reizes klusi ievaidēdamies aiz sāpēm sasistajā ķermenī. Deins paņēma lukturīti, izslēdza to un sekoja biedram.

—   Tagad rīkosimies šādi, — Mura bija pilnīgi iejuties komandiera lomā, kuru pildīja visu laiku, kopš viņi bija nonākuši pazemē. — Kosti un Ali pa gaiteni dosies uz telpu, kura atrodas iekārta. Bet mēs, Torson, iesim pa sienu. Viņi gaida atgriežamies Riču. Ja viņa vietā ieradīsieties jūs, gangsteri būs pietiekami pārsteigti, lai spēlē pagūtu iesaistīties mēs. Mums jānokļūst pie sviras un jāizslēdz mašīna. Un jādara viss iespējamais, lai velnišķīgā mašīna turp­māk vairs nedarbotos. Bet tagad — uz priekšu!..

Viņi devās atpakaļ uz gaiteni, pa kuru bija gājis Ričs. Kosti gāja lēni, uzlicis roku stjuartam uz pleca, un viņa milzīgais augums manāmi drebēja. Vēlreiz sasējuši kopā jostas, viņi nolaida mehāniķi un Ali uz labirinta grīdas.

Blāzma virs iekārtas telpas bija labs orientieris, un viņi viegli sasniedza ovālo sienu. Mura deva me­hāniķim zīmi, un viņš, tāpat kā to nesen bija darījis ziņnesis, skaļi iesaucās:

—   Salzar!

Pārējie trīs saspringa, gatavi rīkoties, ja saucienam būs panākumi. Deina uzmanība bija pievērsta rīge- lietim. Tas pacēla galvu, un apaļo acu skatiens ieur­bās tajā vietā, kur vajadzēja atvērties slepenajai ejai.

Viņa zilganā roka pastiepās pie kaut kādas pogas pulti. Bet aiz sienas Kosti jau turēja blasteru šau­šanas gatavībā un neapbruņotais Ali stāvēja viņam aiz muguras.

17. SIRDS BEIDZ PUKSTĒT

Durvis ieslīdēja sienā, Kosti ar vienu lēcienu at­radās iekšā, un Mura tajā pašā brīdī iesaucās:

—  Jūs esat uz grauda! Palieciet savās vietās!

Vīrietis pie vadības pults satrūkās un ar mežonīga

pārsteiguma pārvērstu seju atskatījās uz Kosti. Bet rīgelieša zilganā roka viņa rasei raksturīgā pārcil­vēciskā ātrumā šāvās pie kādas citas pogas.

Deins izšāva, taču netrāpīja viņam, bet vadības pultī. Krēslā sēdošais gangsteris izgrūda mežonīgu kliedzienu, kas skaļi atbalsojās labirintā. Rīgelietis pakrita, taču tūlīt pat metās virsū Kosti tādā ātrumā, kas nebūtu pa spēkam neviena Zemes iedzīvotāja muskuļiem.

Gigants centās izvairīties, tomēr nepaspēja, un abi, kamolā saķērušies, novēlās uz grīdas. Otrs gangste­ris joprojām sēdēja krēslā, un viņa lūpas murmināja kaut ko nesakarīgu.

Ali ieslīdēja pa durvīm un sāka virzīties apkārt telpai, turēdamies pie sienas, lai nepakluptu. Viņš pagriezās pret Deinu.

—   Kur tā ir? — viņš sauca. — Sī svira? ..

—  Tieši priekšā — lūk, tā melnā ar kaut kādu ierīci rokturī! — atsaucās Deins.