Viesis no bezgalības

—   Kaut kāda burvestība! — Vladilens papurināja galvu, it kā vēl nebūtu pārliecināts par to, ka tas viss ir īstenība, nevis sapnis. — Kas tas ir, Lūeij? Kas šeit noticis? Kad es to redzēju pirms trim gadiem, tas, bez šaubām, bija līķis. Bet tagad tas gandrīz atdzīvojies.

Lūcijs pasmaidīja.

—   Nu, tas, protams, ir stipri pārspīlēti teikts, — viņš sacīja. — Līķis joprojām ir līķis. Bet ādas šūnas ir atdzīvojušās, tas tiesa, tāpēc ari tik milzīga ārēja pār­maiņa. Tas panākts, ķermeni trīs gadus nepārtraukti apstarojot un turot to barojošā vidē.

Vladilens saķēra Lūcija roku.

—    Tagad jūs var apsveikt? — viņš vaicāja. — Jūs esat sasniedzis mērķi?

Lūcijs noraidoši pakratīja galvu.

—   Vēl nav par ko apsveikt, — viņš atbildēja.

—   To, kas patlaban notiek, mēs zinājām pirms tam, kad pētījumus sākām. Tas ir veco eksperimentu at­kārtojums, tikai laika ziņā lielākā mērogā. Adas ārē­jās šūnas viegli nokļūst dziļas anabiozes stāvoklī un samērā ātri no tā izkļūst. Mēs esam pierādījuši, ka pat divtūkstoš gadu nav pietiekams laika sprīdis, lai šūnas nomirtu galīgi, tas ir, lai galīgi zaudētu vielu maiņas spējas. Tas ir viss. Tas vēl nav pārāk daudz.

—    Jūs ļoti labi zināt, ka tas tā nav, — viņiem aiz muguras atskanēja kāda balss.

Lūcijs un Vladilens atskatījās. Viņiem blakus stā­vēja Jo.

—   Prieks redzēt! — viņš teica, sniegdams viesim ' roku. — Kādi vēji jūs te atpūtuši? — Un, nenogaidī­jis atbildi, pievērsās savam biedram: — Kāpēc tāds pesimisms, Lūcij? Atdzīvojušās taču ne tikai ādas ārējo slāņu šūnas. Kas noticis?

—   Es to pagaidām neredzu, — Lūcijs teica.

—   Jūs neticat tam, ko rāda aparāti?

—   Es gribu par to pārliecināties pats savām acīm.

—   Kas jums to liedz? — Jo paraustīja plecus.

—  Sadūrušās divas pretējas vēlēšanās. Jūs zināt, Vla- dilen, viņš ir apjucis. No vienas puses, viņam gribas turpināt eksperimentu — piespiest atdzīvoties visas ķermeņa šūnas, lai cik dziļi tās atrastos. No otras puses, gribas drīzāk uzšķērst ķermeni un paskatīties,

kādā stāvoklī ir iekšējie orgāni. Šīs vēlēšanās nav savienojamas. Tāpēc mūsu Lūcijs ir tik drūmā noska­ņojumā.

Lūcijs pasmaidīja.

—   Bet arī pats Jo nav labākā stāvoklī, — viņš teica.

—   Es dzirdēju, ka jūs esot dabūjis atļauju anato- mēt ķermeni, — Vladilens sacīja.

—   Jā, protams! — Lūcijs ironiski atbildēja. — Mums atļāva izņemt smadzenes. Bet, ja runājam nopietni, tad vajag izņemt visus orgānus un eksperi­mentēt ar katru no tiem atsevišķi. Bet tad nebūs ko apglabāt.

—   Nekas, Lūcij! — mierinošā tonī teica Jo. — Mēs arī tā neesam paveikuši maz. Bet varbūt panāksim, ka mums atļaus vairāk. Nav pamata nokārt galvu.

Lūcijs pēkšņi sāka dedzīgi un aizrautīgi runāt:

—   Morāles principi! Personības tiesības uz neiero­bežotu brīvību. Dzīvam esot un pēc nāves. Mūsu iecerētā darba rezultāts — uzvara pār tām nedaudza­jām slimībām, kas cilvēcei vēl palikušas. Tas attais­notu izšķiestās pūles un sabiedrības morāles normu pārkāpšanu.

—   Es nepiederu pie tiem, kas jūs apvaino to pār­kāpšanā, — iebilda Vladilens. — Es uzskatu, ka jums taisnība no visiem viedokļiem. Jūsu darbs mani sa­jūsmina, un es būtu laimīgs, ja varētu jums palīdzēt. Es neesmu mediķis un arī ne biologs. Bet, ja jums va­jadzīgas darba rokas, tad paļaujieties uz mani.

—   Ak jaunība, jaunība! — ne nu gluži atzinīgi, ne gluži nopaļādams Vladilena jūtu uzplūdumu, teica Jo.

—   Paldies! — Lūcijs atbildēja. — Ja jums ir laiks, pastrādājiet pie mums. Darbs vienmēr atradīsies.

—   Tādā gadījumā uzskatiet mani par savu līdz­strādnieku, — priecīgi iesaucās Vladilens.

—   Mēs jūs pārkvalificēsim, — Jo sacīja. — No astronoma jūs kļūsiet par biologu. No makropasaules pievērsīsieties mikropasaulei. Ticiet man, tā ir ne mazāk interesanta.

TREŠA NODAĻA 1.

Brokastojot mazajā, omulīgajā mājiņā, ko apdzī­voja Lūcijs ar savu meitu, sarunu temats visu laiku bija Dmitrija Volgina ķermenis un ar to saistītās pro­cedūras. Vladilena zinātkāre bija bezgalīga. Viņam gribējās uzzināt visu uzreiz. Lūcijs pacietīgi viņam atbildēja.

—   Kas tagad notiek ar ķermeni? — Vladilens jau­tāja. — Kāpēc tas iegremdēts šķidrumā?