Briesmoņu pilsēta Bezgalīgās sērijas 1. grāmata

Tiklīdz kļuva mazliet gaišāks, Sesars Santoss un Karakave, cik vien augstu varēja, kādā kokā novietoja guļamtīklā ietītu nelaimīgā zaldāta līķi. Profesors bija tiktāl satraucies, ka viņam raustījās labā acs un trī­cēja ceļgali, tomēr viņš bija pieņēmis svarīgu lēmumu. Antropologs sacīja, ka visi ir pakļauti nopietnām nāves briesmām un ka norādījumus tagad dos viņš, Ludoviks Leblāns, grupas vadītājs. Pirmā kareivja noslepkavošana apliecināja viņa teoriju, ka indiāņi ir dzimuši slepkavas, ļaundari un krāpnieki. Dīvainos apstākļos notikusī otrā zaldāta nāve arī varēja būt saistīta ar indiāņiem, tomēr profesors atzina, ka šai gadījumā nedrīkstētu izslēgt arī Briesmoni. Prātīgākais tagad būtu izlikt Leblāna sagatavotos slazdus, varbūt viņiem veicas dzīvnieks nāks pēc vēl kāda upura un iekritīs slazdos, bet pēc tam visi varētu ātri atgriezties Santamaria de la Ljuvijā un sadabūt helikopterus. Pārējie ekspedīcijas dalībnieki no­sprieda, ka izvārtīšanās mēslos profesoram acīmredzot bija nākusi par labu.

Kapteinis Ariosto neuzdrošināsies atteikt palīdzību Ludovikam Leblānam, profesors sacīja. Dodoties dzi­ļāk džungļos un sastopot aizvien pārliecinošākas liecī­bas par Briesmoņa eksistenci, antropologs jo biežāk ru­nāja par sevi trešajā personā. Vairāki grupas dalībnieki viņam piekrita. Tomēr Keita Kolda izteica vēlmi ceļu turpināt un uzstāja, lai Timotijs Brūss paliek kopā ar viņu, jo nebija nekādas jēgas atrast Briesmoni, ja līdzās nav fotogrāfa. Profesoram ienāca prātā, ka viņi varētu izšķirties un visi, kas vēlas atgriezties ciematā, to varētu darīt vienā no abām laivām. Kareivji un indiāņu gids Matuve gribēja doties prom pēc iespējas ātrāk, jo bija ārkārtīgi nobijušies. Turpretī daktere Omaira Torresa teica, ka braukusi šurp ar mērķi vakcinēt indiāņus, un, iespējams, tuvākajā laikā otras šādas izdevības nebūs, tāpēc viņa nedomā griezties atpakaļ, saskaroties ar pir­majām grūtībām.

-    Omaira, tu esi ļoti drosmīga sieviete, Sesars Santoss ar apbrīnu noteica. Es arī palieku. Esmu gids un nevaru jūs šeit pamest, viņš piebilda.

Alekss un Nadja saprotoši saskatījās: viņi bija pama­nījuši, ka Sesars Santoss ar skatienu seko dakterei un nepalaiž garām iespēju būt viņas tuvumā. Pirms tas vēl bija pateikts, bērni jau nojauta ja daktere paliks, paliks arī gids.

-    Un kā tad mēs atgriezīsimies vieni? Leblāns sa­traucies vaicāja.

-    Karakave var jums rādīt ceļu, Sesars Santoss sa­cīja.

-    Es palieku, indiānis noliedzoši pakratīja galvu, lakonisks kā vienmēr.

-    Es arī nevaru atstāt vecmāmiņu vienu, Alekss teica.

-    Tu man esi vajadzīgs, un es nevēlos ceļot kopā ar puņķutapām, Aleksandr, vecmāmiņa norūca, tomēr viņas plēsīgā putna acīs varēja samanīt lepnumu par mazdēla lēmumu.

-    Es došos pēc papildspēkiem, Leblāns paziņoja.

-   Vai tad jūs, profesor, neesat šīs ekspedīcijas vadī­tājs? Keita Kolda ledainā balsī pajautāja.

-    Esmu vairāk noderīgs tur nekā šeit… antropologs nomurmināja.

-    Dariet, kā vēlaties, tomēr, ja jūs dosieties prom, es par to uzrakstīšu International Geographic, lai visa pa­saule uzzina, cik profesors Leblāns ir drosmīgs, viņa piedraudēja.

Beidzot tika nolemts, ka viens no zaldātiem un Matuve aizvedīs Džoelu Gonsalesu atpakaļ uz Santamaria de la

Ljuviju. Atpakaļceļš būs daudz ātrāks, jo laiva peldēs pa straumi. Pārējie, tostarp arī profesors Ludoviks Leblāns, kas neuzdrošinājās izaicināt Keitu Koldu, paliks, kur bijuši, kamēr pienāks papildspēki. Jau rīta pusē viss bija sagatavots, prombraucēji atvadījās un laiva ar ievainoto sāka ceļu lejup pa upi.

Pārējo dienu, kā arī labu daļu nākamās viņi pavadīja, pēc profesora Leblāna norādījumiem uzstādot slazdus Briesmonim. Tie bija bērnišķīgi vienkārši: zemē izrakta liela bedre, kurai pāri pārklāts ar lapām un zariem mas­kēts tīkls. Bija iecerēts, ka, uzkāpjot uz tā, ķermenis kritīs bedrē un paraus sev līdzi tīklu. Pašā bedres dibenā atradās ar baterijām darbināma ierīce, kas veiksmes gadījumā uzreiz sāktu gaudot, tā brīdinot ekspedīcijas dalībniekus. Pēc plāna viņiem vajadzētu atsteigties pēc iespējas ātrāk, iekams būtne paspējusi izpīties no tīkla un izkāpt no bedres, un iešaut Briesmonim vairākas kapsulas ar spēcīgām miega zālēm, kas viņu uz vietas padarītu nekaitīgu.