Briesmoņu pilsēta Bezgalīgās sērijas 1. grāmata

Keita Kolda pastāstīja, ka ekspedīciju vadīs slavenais antropologs Ludoviks Leblāns, kas vairākus gadus pa­vadījis, pētot tā sauktā jetija jeb sniega cilvēka pēdas uz Ķīnas un Tibetas robežas, tomēr tā arī nebija šo radīju­mu atradis. Viņš bija pētījis arī kādu Amazones indiāņu cilti un apgalvoja, ka šie ir planētas mežonīgākie ļaudis: viņi savus gūstekņus gluži vienkārši apēd. Keita atzina, ka šī nekādā ziņā nav mierinoša informācija. Gids būs brazīlietis Sesars Santoss, kas visu dzīvi pavadījis šai reģionā un labi saprotas ar indiāņiem. Šim cilvēkam pie­derēja arī neliela, diezgan veca, tomēr vēl puslīdz laba lidmašīna, ar kuru viņi varētu nokļūt līdz pat indiāņu cilšu apdzīvotajai teritorijai.

-    Mēs skolā kādā bioloģijas stundā mācījāmies par Amazoni, Alekss atcerējās, kaut acis viņam jau krita ciet.

-   Ar to arī pietiks, daudz vairāk tev nav nepieciešams zināt, Keita noteica. Un tad piebilda: Domāju, ka esi noguris. Vari gulēt uz dīvāna, un rīt no rīta jau agri sāksi strādāt manā labā.

-    Kas man būs jādara?

-    Tas, ko tev likšu. Pašlaik es tevi sūtu gulēt.

-   Arlabunakti, Keita… Alekss nomurmināja, ieruši­noties dīvāna spilvenos.

-Ar'bunakt… vecmāmiņa noņurdēja. Tad pagai­dīja, kamēr puisis aizmieg, un rūpīgi viņu apsedza.

4 Amazones upe

Keita un Aleksandrs Koldi lidoja virs Brazīlijas zie­meļiem. Jau stundām ilgi viņi zem sevis redzēja nebei­dzamu meža klājienu. Vienādi spilgto zaļumu kā spīdī­gas čūskas šķērsoja upes. Visbrīnišķīgākā no tām bija kā kafija ar pienu.

"Amazone ir pati platākā un garākā upe uz Zemes, piecas reizes garāka nekā jebkura cita. Tikai astronauti ceļā uz Mēnesi to visu var aplūkot kopumā," Alekss la­sīja tūrisma ceļvedī, ko vecmāmiņa viņam bija nopirkusi Riodežaneiro. Bukletā nekas nebija teikts par to, ka šo milzīgo apgabalu, pēdējo paradīzi uz planētas, sistemā­tiski izposta uzņēmēju un laimes meklētāju alkatība, kā viņš bija mācījies skolā. Amazones džungļos būvēja automaģistrāli, pa kuru ieradās nebeidzamas kravas mašīnu kolonnas, kas aizveda tonnām vērtīgās koksnes un minerālu.

Keita pastāstīja mazdēlam, ka viņi kuģos uz augšu pa Riunegru upi līdz Orinoko augstienei, gandrīz neiz­pētītai teritorijai, kur dzīvo lielākā daļa indiāņu cilšu. Domājams, ka tieši tur arī mitinās Briesmonis.

-    Šai grāmatā ir rakstīts, ka indiāņi tur dzīvo vēl kā akmens laikmetā. Viņi joprojām nav izgudrojuši rite­ni, Alekss stāstīja.

-   Viņiem tas nav nepieciešams. Tur ar riteni neko nevar iesākt, indiāņiem nav nekā pārvadājama, un viņi nekur nesteidzas, Keita Kolda atbildēja. Vecmāmiņai nemaz nepatika, ka viņu traucē. Gandrīz visu ceļojuma laiku viņa sīkiem burtiem, gluži kā mušas pēdām, bija rakstījusi piezīmes savās burtnīcās.

-    Viņiem nav rakstības, Alekss piebilda.

-    Toties noteikti ir laba atmiņa, Keita atbildēja.

-    Nav sastopamas arī nekādas mākslinieciskas for­mas, viņi apglezno un izgrezno ar spalvām tikai savu ķermeni, Alekss nerimās.

-   Viņiem nav svarīgi atstāt liecības par sevi vai izcel­ties starp citiem. Lielākajai daļai tā dēvēto mākslinieku vajadzētu sekot viņu piemēram, vecmāmiņa noteica.

Viņi devās uz Manausu, Amazones apdzīvotāko pil­sētu, kas kaučuka ieguves dēļ bija strauji attīstījusies 19. gadsimtā.

-    Tu, Aleksandr, iepazīsi noslēpumainākos džungļus pasaulē. Tur ir vietas, kur gari parādās gaišā dienas laikā, Keita skaidroja.

-    Protams, tieši tāpat kā mūsu meklētais baisais džun­gļu cilvēks, mazdēls sarkastiski nosmēja.

-   Viņu sauc Briesmonis. Iespējams, ka viņš nav viens vien, varbūt tur ir vesela briesmoņu ģimene vai cilts.

-    Tu, Keita, esi pārāk naiva savam vecumam, zēns noteica, nespējot izvairīties no dzēlīgā toņa, kam par iemeslu bija vecmāmiņas ticība šādiem blēņu stāstiem.

Ar vecumu, Aleksandr, cilvēks iemācās būt pieti­cīgs. Ar gadiem saprotu, cik maz es zinu. Tikai jaunieši var visu izskaidrot. Tavā vecumā cilvēks vēl var būt iedomīgs un viņu īpaši nesatrauc iespēja kļūt smieklī­gam, Keita Kolda sausi atteica.