Briesmoņu pilsēta Bezgalīgās sērijas 1. grāmata

Laiks ritēja lēni, un stundas vilkās nebeidzami, tomēr Alekss negarlaikojās. Viņš apsēdās kuģa priekšgalā un vēroja dabu, lasīja vai spēlēja vectēva flautu. Šķita, ka džungļi atdzīvojas un atbild instrumenta skaņai, pat trokšņainie apkalpes locekļi un kuģa pasažieri apklusa, lai paklausītos; tie arī bija vienīgie brīži, kad Keita Kolda viņam pievērsa uzmanību. Rakstniece nemēdza daudz runāt, viņa vadīja dienas, lasot vai rakstot savās burtnīcās, un lielākoties ignorēja mazdēlu vai izturējās pret viņu tieši tāpat kā pret jebkuru citu ekspedīcijas da­lībnieku. Bija pilnīgi bezjēdzīgi mēģināt parunāt ar viņu par kādu vitāli svarīgu problēmu, saistītu, piemēram, ar ēdienu, veselību vai drošību. Viņa ar neslēptu nepatiku skatījās uz zēnu no augšas un atbildēja, ka ir tikai divu veidu problēmas tās, kas atrisinās pašas, un tās, kuras atrisināt nav iespējams, un tāpēc turpmāk nebūtu vērts traucēt viņu ar šādām muļķībām. Vismaz labi, ka roka bija ātri sadzijusi, citādi vecmāmiņa būtu spējīga atrisi­nāt šo problēmu pavisam vienkārši ar amputāciju. Viņa vienmēr izvēlējās galējus līdzekļus. Keita bija aizdevusi mazdēlam vairākas grāmatas un Amazones kartes, lai viņš pats varētu sameklēt interesējošo informāciju. Ja Alekss viņai stāstīja, ko bija lasījis par indiāņiem, vai klāstīja savas teorijas par Brazīliju, vecmāmiņa, nepa­ceļot acis no lapas, atbildēja: "Aleksandr, nekad nepalaid garām lielisku iespēju paklusēt."

Šai ceļojumā viss bija tik atšķirīgs no pasaules, kurā zēns bija audzis, ka viņš jutās kā viesis no citas galakti­kas. Aleksam vairs nebija pieejamas ērtības, kuras viņš agrāk izmantoja nedomājot, gulta, vanna, ūdens un elektrība. Viņš sāka fotografēt ar vecmāmiņas kameru, lai, atgriežoties Kalifornijā, varētu to visu parādīt arī pārējiem. Citādi draugi nekad neticētu, ka viņš turējis rokās gandrīz metru garu krokodilu.

Lielākā Alekša problēma bija pārtika. Ēšanas ziņā viņš vienmēr bija izvēlīgs, bet tagad viņam pasniedza ēdie­nu, kuram puisis nezināja pat nosaukumu. Vienīgais, ko viņš uz kuģa spēja pazīt, bija konservētas pupiņas, sālīta gaļa un kafija nekas no tā, kas viņam garšoja. Apkalpes locekļi nomedīja pāris pērtiķu un kādā vakarā, kad kuģis bija piestājis krastā, tos izcepa. Tomēr dzīv­nieciņi izskatījās tik cilvēcīgi, ka Aleksam palika slikti, uzmetot acis vien: pērtiķi izskatījās pēc apdegušiem bēr­niem. Nākamajā rītā izdevās nozvejot pirarucū, milzīgu zivi, kuras gaļu par gardu atzina visi, tikai ne viņš, jo puisis to atteicās pat pagaršot. Trīs gadu vecumā Alekss bija izlēmis, ka zivis viņam negaršo. Mamma bija nogu­rusi, mēģinot piespiest viņu tās ēst, tāpēc atmetusi ar roku un kopš tā laika gatavoja tikai ēdienus, kas dēlam garšoja. To nebija daudz. Šie ierobežojumi visu ceļoša­nas laiku zēnam lika justies izsalkušam; viņš pārtika tikai no banāniem, kondensētā piena un cepumiem. Vecmāmiņu viņa izsalkums nesatrauca un pārējos tāpat. Neviens tam nepievērsa uzmanību.

Vairākas reizes dienā nolija īsa tropiskā lietusgāze; puisim nācās pierast pie nepārtraukta mitruma un tā, ka apģērbs nekad pilnīgi neizžuva. Pēc saullēkta uzbru­kumā metās moskītu mākoņi. Ārzemnieki mēģināja no tiem aizsargāties, nopūšot sevi no galvas līdz kājām ar pretodu līdzekli, īpaši jau Ludoviks Leblāns, kurš nekad nepalaida garām iespēju noskaitīt visu insektu pārnē­sāto slimību sarakstu, sākot ar tīfu un beidzot ar malā­riju. Lai aizsargātu seju, viņš bija piesējis savai platmalei blīva auduma gabalu un lielāko dienas daļu pavadīja zem moskītu tīkla, ko bija licis izkārt kuģa pakaļgalā. Toties caboclos šķita imūni pret kukaiņu kodumiem.

Trešajā dienā, kad bija uzausis skaidrs un saulains rīts, kuģis piestāja krastā, jo bija radušās problēmas ar motoru. Kamēr kapteinis mēģināja novērst bojājumu, ļaudis jumta paēnā atpūtās. Bija pārāk karsts, lai daudz kustētos, tomēr Alekss nolēma, ka šī ir piemērota vieta peldei. Viņš ielēca ūdenī, kas izskatījās mierīgs un rāms kā zupas šķīvī, un nogrima kā akmens.

Tikai muļķis mēra ūdens dziļumu ar abām kājām, vecmāmiņa noteica, kad viņš sprauslādams atkal izbāza galvu no ūdens.